Dziļās sērās paziņojam…

Darba sludinājumu autori cenšas kā rēbusā starp pilnīgi bezjēdzīgām vārdu virtenēm noslēpt tos pāris teikumus, kuriem patiešām ir kāda nozīme.

Žanra likumi

Katram literatūras žanram ir savi likumi. Dažiem žanriem likumi ir tik stipri, ka labāk tos nemaz nemēģināt pārkāpt. Iedomājieties, jūs sava pagasta pašvaldības avīzītē, rubrikā “Devušies aizsaulē” izlasāt šādu tekstu: “Noticis tas, ko jau kādu laiku gaidījām. Veselība jau sen viņam nekāda stiprā nebija, staigāja tāds pelēks un izkrities. Pēdējos gados Janka kašķējās ar radiem par dārza mājiņu un garāžu Pļavniekos, un nekā cita vērtīga viņam nemaz nebija. Diez, kurai no meitām paliks dzīvoklis? Ceram, ka radi saorganizēs kaut kādu transportu, lai mēs sestdien tiekam uz bērēm Ulbrokas kapos un pēc tam atpakaļ uz Juglu. Apbēdinātie Jāņonkuļa kaimiņi.” Doma šķiet skaidra, viss būtiskais pateikts, bet vai nu tā tiešām vajadzēja, vai tiešām nevarēja kaut kā delikātāk, kā pie cilvēkiem pieņemts…

Tieši tāpat ir ar darba sludinājumiem. Gadās pa kādam izņēmumam, bet, lielo vairumu lasot, tā vien šķiet, ka pastāv kāda slepena vienošanās sludinājumu tekstu autoru starpā. Visos sludinājumos vienas un tās pašas nekonkrētās frāzes atkārtojas visai ierobežotā skaitā kombināciju, labi vēl, ka pamainās uzņēmumu nosaukumi. Tā nu tas ir iegājies un ierasts – līdzjūtībai jābūt poētiski skumdinošai – darba sludinājumam trauksmaini mulsinošam. Darba sludinājumu autori cenšas kā rēbusā starp pilnīgi bezjēdzīgām vārdu virtenēm noslēpt tos pāris teikumus, kuriem patiešām ir kāda nozīme. Dažreiz viņiem izdodas būtisko noslēpt tik labi, ka paši nespētu atrast. Kā šeit redzamajā bildē, kur starp pudelēm ir atrodamas četras pandas. Vai varbūt trīs pandas.

1491665822663_2202281_540x360_1491665823712

Un jāsaka, ka lielāko daļu darba sludinājumu lasītāju šāda lietu kārtība pilnībā apmierina. Gluži kā lasot pieklājīgi sarakstītu standarta līdzjūtību zemes gaitas beigušajam kaimiņjānim, neceram uzzināt viņa diagnozi un dzīvokļa nākamā īpašnieka vārdu, tā arī lasot standarta darba sludinājumu, nepārdzīvojam, ja skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs. Par to, “kā tur patiesībā bija”, uzzināsim bērēs… es atvainojos, darba intervijā. Jānosūta savs CV, redzēs, kas no tā iznāks.

Trīs tēvadēli, divi gudri, trešais ar alerģiju

Vērojot pieteikšanos uz darba sludinājumu, esmu pamanījis divus tipiskus rīcības modeļus  – bliešanu un urbināšanu. Pirmās metodes piekritēji sludinājumu tālāk par vakances nosaukumu lasa “pa diagonāli”, un, ja saprot vairāk kā pusi vārdu sludinājuma tekstā, bliež pa nosūtīšanas pogām, daudz necerot, ka šoreiz loterijā paveiksies.  Otrie lasa sludinājumu uzmanīgi, bet pamana tikai sev ausij un acij tīkamās frāzes. Tie ir skanīgi slavenu firmu nosaukumi, vilinoši atalgojuma cipari, uzmundrinošie vārdu savienojumi  “darba auto”, “veselības apdrošināšana”, “karjeras iespējas”. Tādiem gardēžiem gribas kā bērnībā izurbināt no bulciņas tikai garšīgās rozīnes. Visiem zināms – gribēt nav kaitīgi. Un nosūtīt savu CV, mēģinot tikt pie rozīnēm, arī nav nekas nosodāms.

Bliešana un urbināšana ir samērā mazrezultatīvas, bet ērti izmantojamas, tradicionālas metodes, katrā ziņā rezultatīvākas par trešo sludinājumu lasīšanas veidu – ošņāšanu. Ošņātāji uzmanīgi lasa sludinājumu, tomēr meklē nevis iespējas, bet kaut ko aizdomīgu, un, ja pamana kaut vienu frāzi, kas izraisa nepatīkamas asociācijas, drošības pēc aizver sludinājumu un nomazgā rokas. Ošņātājiem mēdz būt alerģijas pat pret šķietami nevainīgiem vārdu savienojumiem.  Dažiem asu alerģisku reakciju izraisa frāzes “ļoti labas valodu zināšanas…”, “pieredze starptautiskā uzņēmumā…”, “augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē” vai “konkurētspējīgs atalgojums”, citi atsakās pat domāt par mazām vietējām vai lielām starptautiskām kompānijām.

Rezultātā manā darba e-pastā uz visiem sludinājumiem atsūtītie pieteikumi ir pienākuši līdzīgās daļās no bliezējiem un urbinātājiem. Visi neatsūtītie un nepienākušie ir no ošņātājiem. Uzminiet, vai lielākas izredzes tikt uzaicinātam uz darba interviju ir alerģiskajam pastarītim, kura CV palika nenosūtīts, vai kādam no pirmajiem diviem vitālajiem tipāžiem?

Ko sludinājumi tev nestāsta

No iepriekš rakstītā jau nopratāt, ka mans vērtīgākais ieteikums ir: vairāk domāt, kur aizsūtīt savu CV, mazāk domāt, kāpēc nesūtīt. Bet, ja nu kādam lasītājam interesē salīdzināt savus novērojumus par sludinājumu tekstu slēptajām nozīmēm ar maniem pieņēmumiem, tad dažus šeit atstāšu. Lietojiet atbildīgi!

Atruna: Zemāk rakstītais attiecas uz sludinājumiem, kuru virsrakstos ir šādi vārdi: projektu vadītājs, asistents, konsultants, pārdošanas, klientu, apkalpošanas, speciālists, pārstāvis, darbinieks un administrators. Jebkurš no tiem, jebkurā dzimtē un kombinācijā ar jebkuru citu vārdu. Ar sludinājumiem, kuru nosaukumos nav šo burvju vārdu ne vienmēr ir tik vienkārši. 

  1. Tipiskā sludinājumā ir trīs tēmas (darba pienākumi, prasības kandidātam, piedāvājums), savukārt tēmas sastāv no uzskaitījuma, parasti pieci līdz astoņi teikumi. Svarīgākais vienmēr ir pirmais teikums, bet pēdējā teikumā parasti ieslēpj āķi. Pārējās rindiņās ir vai nu mazāk svarīgs, vai pavisam avotūdens, safantazētas lielākam apjomam kā vidusskolēna domrakstā. Tas, ka, publicējot darba sludinājumu, nav kā senos laikos jāmaksā par katru rakstu zīmi, ir izdarījis lāča pakalpojumu šim žanram. Autori necenšas, neprot un nevēlas izteikties īsi un konkrēti. Jums – darba meklētājiem – par šo neprasmi kontrolēt vārdu plūdus nav jābēdājas, gluži otrādi. Lasot starp bla bla rindiņām, var uzzināt šo to noderīgu. Piemēram, ja sludinājums ir par kādu darbu, kura veikšanai pilnībā pietiktu ar labām amata prasmēm (piemēram, automehāniķis, remontdarbu tāmētājs vai algu grāmatvedis), bet prasībās kandidātiem autori ir iekļāvuši “pašiniciatīvu”, “komunikāciju un argumentācijas prasmes”, “prasmi plānot laiku un noteikt prioritātes”, tad rēķinieties – kompānijai ir problēmas ar darbiniekiem, attiecības starp vadību un padotajiem ir sliktas, darbs notiek haotiski un neorganizēti.  Šajā kompānijā strādājot, jūs nekad nebūsiet gana labs.
  2. Sludinājumu tekstu autori, aprakstot darba pienākumus, izsakās mazāk konkrēti nekā ilustrējot vēlamā kandidāta personību un prasmes. Darba pienākumu aprakstu lasot, jārēķinās, ka tur rakstītais izskaidro reālos darba pienākumus tik pat izsmeļoši, kā uzraksts uz viskija pudeles etiķetes apraksta nākamās dienas paģiru sajūtas. Savukārt ar kandidāta īpašību uzskaitījumu ir akurāt otrādi, uzskaitīts ir viss, ko vien darba devējs varēja izfantazēt. Tiek pielietots princips “jāprasa vairāk, jo tā pat nokaulēs uz pusi lētāk”. Jebkurš kandidāts ir ieplānota vilšanās darba devējam, un, lai viss būtu godīgi, kandidātam tiek sagādāti nepatīkami pārsteigumi, uzzinot savus reālos darba pienākumus.
  3. Nav jēgas mēģināt vērtēt darba sludinājumu pareizrakstību vai teksta formatēšanas stilu. Elementāru pieturzīmju trūkums ne vienmēr liecina par uzņēmuma darbinieku garīgo atpalicību. Te darbojas blondīnes likums – ja viņa rāda labo pagriezienu, tad jūs nevarat būt drošs par to, ka viņa griezīs pa kreisi, viņa var ņemt un aizbraukt taisni.
  4. Darba devēja piedāvājuma/solījumu sarakstā pieminētie labie darba apstākļi, draudzīgais kolektīvs, atsaucīgie kolēģi un iespējas iegūt pieredzi un celt kvalifikāciju nozīmē tikai vienu – mēs nemaz neceram, ka jūs būsiet apmierināta ar savu algu.
  5. Nevajag pievērst uzmanību sludinājumā redzamajam konkursa beigu termiņam vai datumam, līdz kuram ir jāiesūta savs CV.  Jāsūta ir uzreiz vai nav jāsūta nemaz. Kurš pirmais brauc, tas pirmais noliek stāvvietā.
  6. Un visbeidzot – sludinājumi par jau aizpildītām vakancēm ir pilsētas leģenda, neticiet tai! Neviens nepublicē sludinājumu, ja viņam negribas saņemt pieteikumus. Vairums darba devēju vēlas redzēt pieteikumos reālu darba pieredzi līdzīgā amatā konkrētā nozarē, bet pārējie meklē personas, kuras gatavas ar entuziasmu ziedot sveša biznesa uzplaukumam savu enerģiju, trūcīgās zināšanas, privāto dzīvi vai automašīnu. Iespējams, tas ir galvenais un svarīgākais, ko var pateikt par sludinājumu lasīšanas prasmēm: kandidātam pašam ir jāsaprot, vai uz ieinteresējušo vakanci viņš piesakās tāpēc, ka kaut ko ļoti līdzīgu jau iepriekš tīri veiksmīgi strādājis un labprāt strādātu atkal, vai sludinājumā aprakstīto gribētu pamēģināt darīt, lai arī ne velna no tā nejēdz, bet ir pārliecināts, ka varēs trīs nedēļās iemācīties. Tas ir svarīgi, lai izdarītu vienīgo lietu, kuras dēļ vispār ir jēga prast lasīt sludinājumu, un tas ir – izcelt savā CV un motivācijas vēstulē tieši šai vakancei svarīgo saturu. Par šo prasmi uzvarēt pieteikumu skaistumkonkursos gan jau uzrakstīšu pēc kāda laika. Atgādiniet, ja man piemirstas.

 

Priecāšos lasīt komentāros stāstus no jūsu pieredzes.

 

Rakstu vai fragmentu pārpublicēšana ir atļauta tikai pēc saskaņošanas ar bloga autoru      imac.macs@gmail.com.

Komentāri netiek dzēsti vai cenzēti. Diskusijas un strīdi tiek atbalstīti.

6 domas par “Dziļās sērās paziņojam…”

  1. “Nav jēgas mēģināt vērtēt darba sludinājumu pareizrakstību vai teksta formatēšanas stilu.” – bet kāpēc ne? Tas var liecināt par uzņēmumā lietoto darba valodu, uzmanību pret detaļām, varbūt vēl kādu sīkumu.

    Like

    1. Paldies par komentāru!
      Īsā atbilde ir: nekad nevar zināt vai darba sludinājums ir kāda konkrēta darbinieka radošās domas lidojums, vai uzņēmuma vadībā apstiprināts korporatīvs standarts. Tas var liecināt par visu ko un var neliecināt par neko. Pamanītās nianses var būt nejaušas.

      Like

      1. Nesen skatījos, kādi darba sludinājumi ir uzņēmumam, kurā strādāju šobrīd un esmu ar to apmierināts. Man nepatika, šķita, ka tur minētas darbam pārmērīgi stingras prasības un neatstāja īpašu vēlmi pieteikties.
        Starp citu, ja ir interese, var uzmest aci, ko pirms daudziem gadiem rakstīju par darba meklēšanas procesu: http://stacija.org/ka-es-darbu-mekleju/

        Like

        1. Paldies, izlasīju. Atpazinu vairākas tipiskas situācijas un arī dažus aspektus,kuri atšķirīgi izskatās no pretējām interviju galda pusēm. Darba intervijas ir bāgātīgs materiāls tekstiem, noteikti pievērsīšos tām savā blogā.

          Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s