Ak, jel spīdi, mana zvaigzne!

Tādā mazā tirgū kā Latvija personāla atlases nozares pastāvēšanai ir tikai viens iemesls – latvieši ir romantiķi.  Es kategoriski noraidu apgalvojumu, ka īstais iemesls ir līdzpilsoņu nevēlēšanās rēķināt.  Nē! Mēs vienkārši esam nelabojami romantiķi!

Darba devējs netic skaitļiem Latvijas iedzīvotāju sociāli-ekonomiskais sastāvs 2017. gada beigās par niecīgo strādāt spējīgo cilvēku skaitu Latvijā. Viņš vēro pirms dažiem mēnešiem paša pieņemto darbinieku, kurš savas neprašanas vai negribēšanas dēļ darba vietā nelietderīgi bakstās vai visu dara ļoti “pa savam”, un domā. Bet darba devējs nedomā par to, kā apmācīt to neprašu, vai motivēt pacensties vairāk, vai varbūt atrast nabadziņam kādu darba uzdevumu pa spēkam. Nē, darba devējs ir romantiķis, viņš savām gara acīm saredz krietnu pūli labi apmācītu, čaklu un prasībās pieticīgu strādātgribētāju, kuri, apvilkuši baltos kreklus, nepacietīgi mīņājas pie romantiskā uzņēmēja fabrikas vai biroja durvīm, gaidot, kad beidzot tiks dota iespēja pašaizliedzīgi ziedoties uz sava sapņu darba devēja biznesa interešu altāra.

45ae0d1fac5dbf293d38360380567f59--dust-bowl-great-depression

Mūsu romantiskais uzņēmējs ir gatavs pie pirmās iespējas tikt vaļā no cerības neattaisnojušā darbinieka un tērēt savu laiku un naudu, lai atkal un atkal meklētu jaunu “tādu pašu, tikai daudz labāku” darbinieku. Viņš tic, ka patiesība ir tur ārā. Un labi, ka tic, jo kā gan citādi es, galvu mednieks, nopelnītu savu dienišķo maizi?

Un tā mūsu uzņēmējs publicē sludinājumu portālā savu firmu slavinošu vakances sludinājumu un pēc dažām nedēļām, nesaņēmis nevienu kaut cik sakarīga kandidāta pieteikumu, uzdod personāla atlases firmai tikt galā ar šo nelielo ķibeli.  Lai arī mūsu uzņēmējs ir romantiķis, no personāla atlases firmas viņš gaida tikai un vienīgi “kandidātus ar pieredzi”. Tas nozīmē, ka kandidāts konkrētas nozares uzņēmumā ilgu laiku ir darījis to pašu, kas viņam būs jādara jaunajā darba vietā. Tirdzniecības vai pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos pie pieredzes pieskaita darbinieka gatavību strādāt uz “mainīgā bonusa” noteikumiem un klientu portfeli, ko kandidāts paķer līdzi no iepriekšējās uz jauno darba vietu.

Kas zīmīgi, gandrīz nekad par pieredzi netiek uzskatīts kritisks skats uz nozares potenciālu vai nākotnes perspektīvām. Gandrīz nekad netiek meklēts kāds gudrāks, kurš atnāks uz mūsu uzņēmumu un pateiks, ko mēs darām nepareizi, kurš parādīs, kā mums būtu jāstrādā, kas jāmaina. Jo mēs jau visu zinām un visu darām pareizi, tikai vajag kādu, kurš neuzbāžas ar savu viedokli un izdara to, ko mēs jau paši varētu, tikai nav vaļas, jo baigi daudz citi neatliekami jautājumi, kas jārisina.

Klients zina, ka klientam vienmēr taisnība. Personāla atlases cilvēks zina, ka nedrīkst apšaubīt klienta zināšanu un metas dzīt pēdas mītiskajam vienradzim. Personāla atlases speciālista ikdiena vispār ir viena vienīga poētisko ideālu meklēšana. Desmitiem firmu un simtiem cilvēku pavada savas dienas meklējot to, kas eksistē tikai klientu sakāpinātajā iztēlē, tik pat izdomātu, kā romantiski laimīgas miljonāru ģimenes glancētajos dzīvesstila žurnālos.

Mēs, galvu mednieki, nebaidāmies no grūtībām, uzdevums dots, avanss saņemts, mēs meklējam pa datu bāzēm, firmu mājas lapām, sekojam savu aģentu ieteikumiem. Un parasti mums izdodas atrakt un izvilināt uz sarunu cilvēku ar attiecīgo pieredzi. Strādājis līdzīgā uzņēmumā ilgus gadus, amats bijis līdzīgs, valodas, izglītība it kā viss atbilst. Galu galā ir izdevies ieinteresēt un ir piekritis tikties un uzklausīt klienta vajadzības un piedāvājumu. Bet te notiek brīnumainās pārvērtības! Klients pēc satikšanās ar kandidātu sapīcis paziņo, ka šis “ir galīgi garām”. Kāpēc? Vai tāpēc, ka nav pieredzes? Nē, tāpēc, ka “acis nespīd”.

Strādājot ar klientiem romantiķiem, vienmēr izskan šī frāze: “Vajag, lai acis spīd!” Ja gribat zināt, kā tas izklausās galvu mendnieka ausīm, iesaku atcerēties, kādas domas un sajūtas jūs pārņem dzirdot: “Jūsu tiesības un automašīnas tehnisko pasi, lūdzu!” Tādas kā bez vainas vainīgā bailes par to, ka neko sliktu neesi izdarījis.

Mūsu romantiķim, redz, nepietiek ar to, ka kandidāts ir spēka gados, ar zelta rokām un gaišu galvu, ka šobrīd strādā veiksmīgā kompānijā un intervijā nestāsta riebeklības par savu darba devēju. Nē, viņam vēl karsti jāvēlas iet prom no esošā un pāriet uz līdzīgi atalgotu un kvalificētu darbu viņam mazpazīstamā firmā, kuras “panākumus” raksturo fakts, ka šie jau ilgus mēnešus nevar atrast cilvēku, kurš būtu gatavs to darbu darīt. Kandidātam kaut kāda velna pēc ir jābūt sajūsmā par iespēju riskēt ar savu karjeru, būt gatavam samaitāt attiecības ar esošo darba devēju, lai kļūtu par uzticīgu un lojālu darbinieku citam darba devējam.

Tas, ka pieredzējušam profesionālim, kurš zina savas nozares zemūdens akmeņus un sēkļus, varētu rasties šaubas par piedāvātā darba modeļa vai algas aprēķina metodi, ka profesionālis redzētu šeit piedāvātā pakalpojuma vai preces vājās puses, tas nav iedomājams – vajag, lai acis spīd! Kandidāta skatienam ir jābūt uzticības pilnam un acīm miklām kā zeltainajam retrīveram. Šim pieredzējušam profesionālim ir jāuzvedas kā ģimnāzistei, kura sarkst un bālē savā pirmajā ballē, kad ūsains leitnants to lūdz uz kadriļu.

Tikai neglābjams romantiķis var nemanīt, ka jauneklīga degsme, nepamatotas ambīcijas, ticība brīnumiem un solījumiem ir tieši tās personības iezīmes, kas izzūd, cilvēkam uzkrājot pieredzi un ārstējot dzīves uzdauzītos punus. Ja cilvēks trīsdesmit gados vēl lidinās sapņu pasaulē, tad viņā nav uzkrājies pietiekami daudz pieredzes smaguma, kas turētu pie zemes. Reālajā dzīvē vienradžu nav, bet ir vai nu mirdzošas acis, vai nu pieredze un uz aukstu aprēķinu balstīti darījumi.

Octogenarian-Playboy-founder-Hugh-Hefner-poses-with-his-bride-Crystal-Harris-as-they-ring-in-the-new

Gribu teikt mīļajiem romantiķiem: dabiskas un harmoniskas darba attiecības drīzāk ir aprēķina laulības, nevis kvēla pusaudžu aizraušanās uz neplānotas grūtniecības fona. Darba attiecības nevajag dibināt ar salauztu sirdi, skaļā un tumšā bārā, ieskatoties svešinieces mirdzošajās acīs. Tādas attiecības beidzas paģiru rītā, neveikli cenšoties izdabūt spulgacīti no sava vecpuiša dzīvokļa. Draugi, esiet aprēķinātāji – meklējiet “to īsto” aprēķina laulībām.

Un nekautrējieties palūgt palīdzību savedējam – galvu medniekam. Ar lielāko prieku palīdzēšu. Romantiku nepiedāvāt!

 

 

Rakstu vai fragmentu pārpublicēšana ir atļauta tikai pēc saskaņošanas ar bloga autoru      imac.macs@gmail.com.

Komentāri netiek dzēsti vai cenzēti. Diskusijas un strīdi tiek atbalstīti.

4 domas par “Ak, jel spīdi, mana zvaigzne!”

  1. Kā var tik jauki un sirsnīgi uzrakstīt!?! :-)

    Man ir pieņēmums, ka vismaz dažiem “romantiku” raisa vērtību nobīde, kas notikusi darba tirgū. Kādreiz labs bija tas, kurš vienā vietā strādāja vērā ņemamu laiku, tagad, jo plašāka pieredze, jo dažreiz pieprasītāks. Un vēlams, lai pieredze jau ir 18 gadu vecumā :-D Un tad darba devējs labāk iesaistās pārpirkšanā, ar cerību, ka ieguldījums atmaksāsies, pirms darbinieks dosies tālāk vai vēl sliktāk, tiešām iedomājas, ka viņš jau būs tas, kuru nepametīs. Un tad vēl ir tie, kuri pamanās projām gājējam samaksāt ne visu nolīgto…

    Like

    1. Jā, tas ir maigi teikts vērtību “nobīde”. Es domāju, staigāšana pa darbiem ir sekas tam, ka darba tirgū ir arvien vairāk (skaita ziņā) darba vietu, kuras neprasa specifiskas zināšanas vai prasmes, tādas, kurās var strādāt jebkurš. Tāda darbu un visu/neko protošu darbinieku ir tik daudz, ka ietekmē vidējo temperatūras līmeni slimnīcā, un arī tas darba tirgus, kuram nepieciešams darbaspēks ar konkrētām prasmēm un specifiskām iemaņām, sāk mērkaķoties līdzi staigāšanas kultūrai.

      Like

  2. Kas ir pamainījies IT jomā – pirms pāris gadiem darba devēji viebās par attālināto darbu. Pat tādi, kas pirms dažiem gadiem teica: “Pamēģinājām, kaut kā nesanāca!” – vēl nesen redzēju sludinājumu, kur piedāvāja attālināta darba iespējas.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s