Solīts makā nekrīt

Emocionālas pārdomas par aktuālu tēmu

Tieši pirms nedēļas stājās spēkā izmaiņas Darba likumā , kas paģēr turpmāk darba sludinājumos ierakstīt naudas daudzumu, ko par šo darbu sola maksāt darba devējs. Tas ir kārtējais politkorektais labojums likumā, līdzīgs kā pirms kāda laika ieviestā ķēmošanās rakstīt sludinājumā amatu nosaukumus gan vīriešu, gan sieviešu dzimtē. Bet, tā kā likums ir likums un personāla atlases nozare staigā īsā kontrolējošo iestāžu pavadā, nozares uzņēmumi svēti ievēro arī nejēdzīgas prasības. Par to, kā jaunā situācija mainīs darba devēju, darba meklētāju un rekrūteru ikdienu, uzrakstīju līdz šim garāko un emocionālāko postu.

Klimata pārmaiņas

Sāksim ar svarīgāko – kas būtisks ir mainījies kopš pagājušās nedēļas? Īsā atbilde: nav mainījies nekas būtisks. Darba tirgū nav radušās jaunas un nav brīnumainā kārtā aizpildījušās ilgstoši tukšās darba vietas, nav kā uz burvju mājienu uzradušies jauni darba meklētāji, jau esošie darba meklētāji nav kļuvuši vairāk pieprasīti. Rietumu frontē bez pārmaiņām, tomēr, esiet droši, jaunās kārtības ieviešanas sekas pēc kāda laika izjutīs ikviens darba devējs un liela daļa darba meklētāju. Visdrīzāk, ka turpmāk uz dažiem sludinājumiem pieteiksies vairāk kandidātu, uz dažiem – mazāk nekā līdz šim. Ļoti iespējams, ka atalgojumu rakstīšana sludinājumos veicinās darba algu pieaugumu. Pilnīgi droši, ka personāla atlases nozarei būs vairāk darba un nozares uzņēmumi piedzīvos klientu pieplūdumu. Man, galvu medniekam, par to visu, it sevišķi gaidāmo klientu pieplūdumu, būtu stāvus jāpriecājas, bet es esmu dusmīgs. Paskaidrošu, par ko un uz ko esmu dusmīgs. Visu pēc kārtas.

Īsi pakavēšos pie ievērības cienīgā fakta, ka Latvija paveikusi unikālu stulbību – uzkrāvusi savam darba tirgum ierobežojumu, kuram nav precedenta citās valstīs. Es nezinu valsti, kurā ar likumu ir pieprasīts VISOS darba sludinājumos VIENMĒR norādīt atalgojumu. Vai kāds zina, kurā venecuēlā kaut kas tāds līdzīgs notiek? Tiesa, visās civilizētajās valstīs ir likumi, kas aizsargā darba meklētāju tiesības un pieprasa savlaicīgi (parasti darba pārrunu laikā) informēt potenciālo darbinieku par amata pienākumiem un līguma nosacījumiem, tajā skaitā, protams, algu. Traģikomiski ir tas, ka Latvijā šāda norma likumā jau n-tos gadus ir ierakstīta. Līdz šim mēs neatšķīrāmies no citiem, tagad esam labi pamanāmi, varēs rādīt uz mums ar pirkstu un jautāt, vai tas mums smagais mantojums no komunisma laikiem?

Saprotu, ka cilvēkiem maz interesē, kas rakstīts likumos, toties, ja ir runa par naudu, tad publikas interese vārās un burbuļo.

Dzīves laime nav naudā, bet gan tās daudzumā

Interesanti, ka darba algu par svarīgāko prasību jaunas darbavietas izvēlē nosauc daudzi, bet tomēr ne tuvu puse no respondentiem dažādās aptaujās. Arī vadības attieksmi, mikroklimatu kolektīvā, tāpat kā vidi, darba apstākļus daudzi nominējuši par izšķirošajiem faktoriem. Tomēr nez kāpēc nav tāda likuma, kas prasītu sludinājumā publicēt ārsta izziņu par nākamā priekšnieka psihiskās veselības stāvokli vai jaunā darba kabineta iekārtojuma un biroja mēbeļu fotogrāfiju. Par šīm šķietami svarīgajām lietām arī šobaltdien sludinājumā drīkst būt rakstītas vispārīgas standartfrāzes, un to visi uztver kā pašsaprotamu. Bet, lūk, konkrētu algu vajag! Kaut kas neklapē, vai ne? Patiesībā nekā savāda tur nav, lai par ko cilvēki pļāpātu aptaujās, alga ir un paliek svarīgākais un galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vispār kaut kur strādā. Un šajā detaļā slēpjas velns: tieši alga, reāla nauda, ko redzi savā bankas kontā, nevis sludinājumā ierakstīts kārdinošs cipars ir svarīgs. Tie, kuri nesaprot atšķirību starp īstu naudu un reklāmā solītu bagātību, droši var tālāk nelasīt.

Varbūt runa nav par naudu, bet par cilvēkiem un tiem dotajām iespējām? Palūkosim no šīs puses.

Vai jūs tiešām spētu noticēt, ka kopš pagājušās trešdienas jūsu CV tiek kaut kā citādi vērtēts, turpmāk jums vienmēr atbildēs uz pieteikuma vēstuli, garantēti uzaicinās uz interviju vai bez vērtēšanas pieņems darbā tikai tāpēc, ka viņi būs ierakstījuši algu savā sludinājumā? Nemāniet sevi! Ir jāsaprot, ka sludinājuma TEKSTA dēļ neviena kandidāta vērtība darba devēja acīs nemainās! Tu, mans mīļais lasītāj, nekļūsti par balles karali tāpēc vien, ka meitenei, ar kuru tu gribētu uzdejot, šovakar ir jauna frizūra.

Pāri, kuri nedabonas

Tomēr darba sludinājumu jaunā frizūra līdz šim interneta komentāros tiek sveikta ar ovācijām. Vai šai jūsmībai ir pamats? Kā jau rakstīju iepriekš – arvien pieaugošs darbaspēka trūkums ir fons, uz kura būtu jāvērtē jebkuras izmaiņas vai jaunas idejas darba attiecību kārtošanā.

Nedaudz trivializējot, var teikt, ka šobrīd Latvijā ārpus piecām sešām lielajām pilsētām un arī visās darba vietās, kur maksā mazas (līdz 600 EUR uz rokas) algas par fizisku darbu, strādātgribētāju akūti trūkst, savukārt amatos, kur maksā konkurētspējīgu (virs 1500 EUR) algu, bet gaida tikai cilvēkus ar tehniskām zināšanām vai īpašām prasmēm, atbilstošas kvalifikācijas profesionāļu trūkst tā, ka acīs cērtas. Gribētāju pagaidām pietiek un pāri paliek tikai tādiem darbiem, kurus pēc pāris mēnešu apmācības var darīt ikviens sociālo vai vadības zinātņu bakalaurs ar 800-1200 EUR algu. Zīmīgi, ka šādas kvalifikācijas cilvēku ir krietna trešā daļa no visiem darba spējīgajiem un šie tūkstoši šodien cīnās par pāris simtiem savām prasmēm atbilstošo brīvo vakanču. Tieši šie cilvēki visvairāk izjūt ačgārnības, kas pavada darba meklēšanas, atrašanas un mainīšanas procesu, tie ir “laimīgie”, kuri lasa darba sludinājumus, sūta savus CV uz vakanču konkursiem, staigā pa darba intervijām un aizpilda interneta portālu komentāru sadaļas ar šausmu stāstiem par saviem neticamajiem piedzīvojumiem ceļojumā apkārt karjerai.

Nav noslēpums, ka likumu veidotāji vēlas izpatikt vēlētājam, un par to, kas vēlētājam varētu patikt, uzzina interneta portālu komentāros. Tad nu, sadzirdējuši visādu nenovērtēto stīvu džobsu žēlabas par ļaunajiem darba devējiem, kuri nav gatavi maksāt eiropas algas, mūsu simts galvas piemeklēja problēmai savam izpratnes līmenim atbilstošāko risinājumu – pieprasīt mainīt darba sludinājumu tekstus. Zālamans var paturēt aliņu.

Vai šis labojums novērsīs traģikomiskās situācijas, kad uz biroja vadītājas vakanci pretendē floristes un kasieres bez biroja darba pieredzes, bet kandidāšu novērtēšanu darba devējs veic tā, it kā atlasītu pretendentu NASA misijai? Nenovērsīs. Vai turpmāk cilvēki vairs nebūs tik pārliecināti, ka viņu algai vajadzētu būt lielākai nekā šobrīd, turpretī lielai daļai kolēģu darba devējs maksā pārāk daudz? Būs. Vai jūs vairs nekad nesūtīsiet savu CV uz sludinājumu, kurā aprakstīts jūsu sapņu darbs, tikai tāpēc, ka sludinājumā norādīta zemāka alga, nekā jums šķiet loģiski, vai augstāka, nekā jūs sevi vērtējat? Protams, sūtīsiet.

Tad kādas izmaiņas gaida un par ko ir sajūsmā šie jaunās likuma prasības apjūsmotāji, sauksim tos par Gaviļniekiem.

Happy ending

Ir dzirdētas atvieglojuma nopūtas par to, ka: “…vairs nebūs jāpārdzīvo tas kauns un apjukums, kad man darba intervijā jautās, cik lielu algu es gribētu saņemt, spēle notiks uz skaidriem noteikumiem”. Turpmāk, lūk, būšot izslēgta iespēja, ka uzņēmums noalgo darbinieku par mazāku algu, nekā varētu atļauties maksāt. Ak, svētā vientiesība! Ja tu, mīļais cilvēk, nezini savu cenu vai kautrējies to nosaukt, tad nebrīnies, ka tevi ne tikai tirgū apšmauks, bet vēl arī baznīcā iedos kāvienu.

Darbaspēka tirgus ne ar ko neatšķiras no preču vai pakalpojuma pārdošanas – te tāpat cenšas lēti nopirkt un dārgi pārdot. Tikai filmās iespējami laimīgo beigu scenāriji, kuros visi ir ieguvēji un visi laimīgi apprecas.

Mani scenāriji par nākotnes notikumiem atšķiras, un tie nav ierindojami laimīgo beigu žanrā.

Kas gaida darba meklētājus

Darba devēji līdz šim sludinājumos nenorādīja algu divu iemeslu dēļ: 1. tāpēc, ka maksāja mazas algas; 2. tāpēc, ka negribēja, lai konkurenti uzzina, cik viņš maksā saviem darbiniekiem (komercnoslēpums) vai negribēja, lai uzņēmumā kolēģi zina, cik kurš pelna. Abi iemesli ir pilnīgi likumīgi, retā tirdzniecības vai pakalpojumu uzņēmumā nav vairāk vai mazāk stingru konfidencialitātes noteikumu par kolēģu atalgojumu. Kurš no šiem algu slēpšanas cēloņiem izzudīs tāpēc vien, ka sludinājumos būs jānorāda alga? Neviens neizzudīs, uzņēmēji meklēs risinājumus, kā izvairīties no algu publiskošanas. Arī te iezīmējas divi pilnīgi likumīgi ceļi: pirmais – doties uz personāla atlases kompāniju, lai tie (mēs) publicē anonīmu sludinājumu, t.i. sludinājumu bez uzņēmuma nosaukuma. Otrais risinājums: atkal iet uz personāla atlases firmu, lai tie (atkal mēs) meklē darbinieku nevis ar publiska sludinājuma palīdzību, bet savās datu bāzēs.

Kā tas ietekmēs Gaviļniekus un citus darba meklētājus? Arī šeit ir divi varianti: 1. tā vietā, lai no sludinājuma uzzinātu vairāk par vakanci, darba meklētāji redzēs sludinājumos algu, bet neatradīs tur uzņēmuma nosaukumu vai kaut cik sakarīgu uzņēmuma aprakstu; 2. sludinājumu vienkārši kļūs mazāk, tāpēc nevis jūs meklēsiet sev piemērotas vakances, bet rekrūteri meklēs atbilstošus kandidātus. Rekrūteri meklēs, kā nu kurš prot, un pirmos atradīs kandidātus, kuriem būs nesen papildināts, izvērsts CV ar norādītu vēlamo atalgojumu. Jaunā situācija nevis samazina vajadzību pēc algas cipara jūsu CV, bet tieši otrādi – padara šo informāciju vēl nepieciešamāku.

Daudzi Gaviļnieki cer, ka sludinājumi ar algu izskatīsies pievilcīgāk un tagad nu varēs sūtīt savu CV uz vakancēm, kuras līdz šim nešķita vilinošas, palielināsies izredzes atrast “labu vietu”. Taisnība – pasīvie darba meklētāji, kuri pirms tam nemeklēja darba maiņu, redzot sludinājumus ar kārdinošu algu, sarosīsies un aizsūtīs savu pieteikumu uz sludinājumu, kuram bez algas nebūtu sūtījuši. Ko no tā iegūst Gaviļnieki? Tikai to, ka uz nelielu skaitu seksīgo vakanču būs vairāk pretendentu, konkurence pieaugs, izredzes uzvarēt konkursā samazināsies. Uz parasto veļas pulveri cilvēki vairs neskatīsies, visi meklēs plauktos “Bonux”.  Tā ir iespēju samazināšana un nevienlīdzības veicināšana, manuprāt, kaut kas tieši pretējs tam, ko tik ļoti gaidīja un kvēli apsveica Gaviļnieki.

482843076-cow-fighting-cowbell-valais-number

Ir viedoklis, ka jaunajos apstākļos slikti apmaksātie darbinieki varēs iet pie sava priekšnieka, rādīt sludinājumu, kurā konkurenti par šo pašu amatu sola vairāk, un prasīt sev algas pielikumu. Un ja nu jūs nokļūsiet pretējā situācijā, un darba devējs parādīs sludinājumu, kurā par to pašu darbu sola mazāku algu, nekā jūs saņemat šobrīd? Vārdu sakot, plašas iespējas manipulācijām un šantāžai. Neapšaubāms ieguvums, ko neteiksi!

Kā rīkosies darba devēji

Darba devēji ir dažādi – ir lieli ražošanas uzņēmumi, starptautiskas kompānijas, bankas, lielveikalu ķēdes, kur atalgojuma sistēma ir kā valsts ierēdņiem – akmenī iecirsta, un šie “caurspīdīgo algu” maksātāji bija tie, kuri jau līdz šim publicēja sludinājumus ar algu. Tā bija priekšrocība, kas nu zaudēta. Cita grupa – “vietējie” uzņēmumi iepriekš nepublicēja savu algu piedāvājumu vienkārši “tāpat”, bez konkrēta iemesla. Tagad ņems un publicēs, ko tur daudz. Grūtākā situācijā ir tie, kuri  apzināti slēpa savas algas. Kā jau rakstīju – visbiežāk tam bija pamatots iemesls.

Tagad situācija mainījusies – vecie aizspriedumi pasludināti ārpus likuma, notiek brālīga un demokrātiska mērīšanās ar krāniņiem. Daži uzņēmēji piedzīvo kultūršoku, daži kautrīgi cenšas nebūt uzmanības centrā, lielākā daļa rīkojas pēc pārbaudītas formulas: “nu paskatīsies, kā būs…” Pēc pāris mēnešiem perestroikas varēsim spriest par efektiem, bet jau tagad var prognozēt, ka pamatmasa darba devēju samierināsies ar situāciju, jo “neviens jau neko labu nesolīja un negaidīja”. Paredzu, ka nervozākie no lielajiem “caurspīdīgo algu maksātājiem” skries uz avīzi sūdzēties, ka negodīgie konkurenti publicē sludinājumos neiespējami lielas algas, ka tiem vajag VID, konkurences padomi un beztabu uzrīdīt, jo nelieši čakarē darba tirgu, aizvilina darbiniekus. Bet drosmīgākie vai izmisušie ierindas uzņēmēji metīsies vairāksolīšanā. Ja firmai ir pieredze iepirkumu mazāksolīšanā, ja tā māk vinnēt tenderi, uzburot neiespējami zemāko cenu un “optimizējot” noteikumus sev izdevīgā veidā, vai tad tā nepratīs uzrakstīt sludinājumā neiespējami lielas algas un pēc tam sarunās vienoties par savstarpēji pieņemamiem noteikumiem ar kandidātu? Vai jaunā kārtība radīs jaunus iemeslus aplokšņu algu maksāšanai, apgalvot neņemos, bet tas, ka uzņēmējiem triecientempā nāksies apgūt jaunus atrakstīšanās un izdevumu grāmatošanas paņēmienus, tas nu gan ir samērā droši.

Nevajadzētu aizmirst, ka darba sludinājums ir lietišķās rakstības žanrs, nevis oficiāls dokuments, neviens likums neierobežo rakstīt sludinājumā, kādu algu vien vēlies, vajag tikai izdomāt izplūduša amata nosaukumu un sarakstīt tik daudz prasību un darba pienākumu, lai sarunu un darba līguma slēgšanas procesā varētu kā no lego izveidot atbilstošu amatu un pienākumu sarakstu ar konkrētajam kandidātam pieņemamu algu. Ķēpa nemaz nav tik liela, ieguvums nozīmīgs, priekšrocības konkurencē par labiem kandidātiem acīmredzamas. Ja kādam nepatīk, ka darba sludinājumi tiek izmantoti kā nekorektas konkurences instruments, tas var iet pie labojuma idejas autora R. Kola uz Saeimu. Viņam kā cilvēkam, kurš savu mūžu nav īstu darbu strādājis, noteikti būs interesanti uzklausīt jūsu nekompetento viedokli.

Vēl par pāris likuma grozījumu efektiem varam būt samērā droši: pirmkārt, reālo un vilinošo algu publiskošana būs nepatīkams pārsteigums ārvalstu investoriem, kuri, rēķinot darbaspēka izmaksas Latvijā, līdz šim paļāvās uz nereālistiskajiem oficiālās statisktikas datiem par atalgojuma līmeni Latvijā, un, otrkārt, daudziem uzņēmējiem tiešām nāksies paaugstināt algas saviem darbiniekiem, lai tos atturētu no impulsīvas rīcības. Vai iespējamā ārvalstu investīciju sabremzēšanās un uz darba ražīguma pieaugumu nebalstīts darbaspēka izmaksu pieaugums nāks mums visiem par labu? Acīmredzot, tā domā likuma labojumu papi un mammas.

Kā būt godīgam rekrūterim

Vienīgais, kurš jaunajā situācijā droši būs ieguvējs, ir lielākais interneta sludinājumu dēlis cvlv, jo darbaspēka trūkuma apstākļos sludinājumu pietiks, darba meklētāji vairāk klikšķinās uz lielo algu sludinājumiem, bet galvenais, ka pieaugs pieprasījums pēc pieejas kandidātu CV datu bāzei. Tie visi ir maksas pakalpojumi, un šis interneta sludinājumu dēlis faktiski ir monopolists Latvijā. Tikai dažās amatu grupās Linkedin ir nopietna alternatīva, un mazo algu segmentā kaut ko vēl var dabūt no cvmarket. Dārgie uzņēmēji un rekrūteri, cvlv klienti, gaidiet cenu pieaugumu korporatīvajiem produktiem/pakalpojumiem. Aplausi!

Arī mums, pārējiem rekrūteriem, jāgatavojas jaunu klientu pieplūdumam. Bet es neieteiktu nevienam kolēģim pārāk sapriecāties, jo jums būs darīšana ar aizvien vairāk neapmierinātu klientu. Rekrūteri jau kandidātus kāpostos neatrod, vakanču ir daudz, darbaspējīgo cilvēku ir tik, cik ir, sludinājumi ar algu palīdzēs atrast kandidātus dažām vakancēm, bet citām atrast kļūs vēl grūtāk. Cik garš, tik plats. Tie kolēģi, kuri sajūsminās par iespēju, ka par treknām vakancēm sāks interesēties tie kandidāti, kuri līdz šim nedomāja par darba maiņu, vēl nav padomājuši, ka, ja cilvēks aiziet uz vienu darbavietu, tad tieši viena darbavieta paliek tukša. Klients prasīs, lai atrodat tukšajai vietai darbinieku, un būs neapmierināts, par to, ka rekrūteris atrast darbinieku nevar.

Turpinājums sekos

Raksta sākumā teicu, ka esmu dusmīgs. Tad, lūk, ne jau par to, ka man kļūs grūtāk strādāt, esmu saērcināts. Man ir dusmas, par to, ka valsts jaucas tur, kur tai nevajag maisīties, mēģina “uzlabot” to, kas tā pat labi strādā. Tā nav pozitīva ziņa, ka valsts savus pilsoņus uzskata par aprobežotiem tizleņiem, kuri augošas ekonomikas un darbaspēka trūkuma apstākļos paši nevar sev atrast darbu. Darba sludinājumu regulēšana ir no tās pašas sērijas kā neefektīvais VID, e-veselība, birokrātiskie šķēršļi sīkajai uzņēmējdarbībai. Iejaukšanās brīvu cilvēku dzīvē un darba attiecībās ir Venecuēlas-Baltkrievijas ceļš, kuru mums nekaunīgi mēģina iebarot kā “Ziemeļeiropas modeli”. Tas, kā likumdevējs izturas, nav nekāda labējā politika, tā nav brīvā tirgus ekonomika, tas ir nožēlojams sociālistu populisms.

 

Pabeidzot šo, līdz šim garāko bloga rakstu, atstāšu vēl dažus jautājumus, uz kuriem būtu interesanti dzirdēt likteņa biedru atbildes.

1. Kas ir darba sludinājums, kā pateikt, ka kaut kas ir darba sludinājums, uz kuru attiecas Darba likuma prasība? Kas, piemēram, ir šis: Kāda uzņēmuma mājas lapas sadaļa Karjera?

2. Vai uzņēmumam ir tiesības uz komercnoslēpumu, tiesības publiski neizpaust savu darbinieku darba algu?

3. Vai netiek pārkāpti personu datu aizsardzības likumi, ja komercuzņēmums publicē internetā informāciju, pēc kuras var noteikt, cik pelna cilvēks, kurš šādā pozīcijā strādā šajā uzņēmumā?

_____________________________________

Papildināts 14.12.2018.

Raksts izpelnījās ievērību gan šeit, gan feisbukā un tika daudz komentēts. Uz daudziem komentāriem centos atbildēt un pat apsolīju publicēt raksta tēžu vienkāršotu variantu, tā teikt – vienkāršiem vārdiem. Tomēr, apdomājot un sakārtojot domas, sapratu, ka to, vai es kļūdos un vai esmu adekvāti novērtējis situāciju, vislabāk varēs spriest pēc dažiem mēnešiem. Ir vajadzīgs laiks, lai iesaistītās puses uz savas ādas izjustu likuma labojuma sekas. Tāpēc darīsim kā anekdotē: “Vakardienas zupu ēdīsi?” – “Jā.” – “Nu tad atnāc rīt!”

Turpināsim šo sarunu pavasarī!

Ja patika – dalies un pieseko! Komentāri netiek dzēsti vai cenzēti, diskusijas un strīdi tiek sveikti. 

Rakstu pārpublicēšana jāsaskaņo ar bloga autoru  e-pasts: imac.macs@gmail.com

 

27 domas par “Solīts makā nekrīt”

  1. Nu nez, man tomēr ir svarīgi, vai runa ir par 1,2,3, 4 tūkstošiem, jo ar vienu amata nosaukumu amplitūda ir ar trim nullēm. Īpaši, ja tie nav “lētie” darbi. Vismaz robežas noteikt nav slikti. Turklāt katram uzņēmumam ir budžets un skaidras robežas, cik kurā ailē var maksāt.

    Like

    1. Uzdošu papildjautājumus: 1. Vai Jūs par sevi zināt, cik ir alga A) ar kuru varat izdzīvot, nezaudējot esošo dzīves līmeni? B) kas ir Jūsu komforta atalgojuma līmenis (lai nav jādomā par piepelnīšanos un jāmeklē labākas iespējas)? C) cik Jūs pelnījāt pēdējā darba vietā vai šobrīd? 2. Ja negribat atbildēt uz šādiem jautājumiem, kāpēc lai uzņēmums gribētu Jums atklāt savus “noslēpumus”? Es uzskatu, ka tango dejo divatā.
      Jūsu, GM

      Like

      1. 1.A Tas, kāda alga Tev nodrošina komfortu dzīves līmeni, nav saistīts ar to, cik tirgus ir gatavs maksāt par taviem pakalpojumiem. Tas pats attiecas arī uz 1.B. Jebkurās svarīgās pārrunās jābalstās uz objektivitātes kritērijiem, kuriem piekrīt abas puses, nevis random kaulēšanos vai faktu par to, ka man jābaro ģimene, un tieši tāpēc tev man jāmaksā vairāk nekā citam čalis, kurš izpilda 2 reiz vairāk darba ar 2 reiz augstāku kvalitāti.

        Neesmu jaunā likuma eksperts, bet nedomāju, ka šim likumam var būt tik lielas negatīvās sekas, un visas algas kļūs pārredzamas. Algu intervāli; eksperta zināšanu, peredzes līmeņa intervāli; iespējams pat darba laika intervāli u.c., būs tas, ko varēs variēt un noteikt precīzu algu. Iespējams tas piespiedīs beidzot LV darbiniekiem un darba devējiem būt vairāk radošiem un dziļākas un apdomātākas pārrunas darba intervijās.

        Like

  2. Prasās pēc maza nekorekta uzbrauciena Sigitai :-) Ja cilvēku interesē alga 4000, tad prasītos pēc zināma intelektuāla līmeņa, bet tad savukārt šāds jautājums nerastos :-D Bet kā mēs praksē zinām, tad lai saņemtu tādu algu, dažreiz svarīgākas ir citas īpašības. :-)

    Like

    1. Prieks, ka lasītājiem nav vienalga. Izskatās, ka jāsāk gatavot paskaidrojumi un papildinājumi tekstam, formātā “Atbildam uz darbaļaužu vēstulēm”. Apkopošu viedokļus no tvitera, feisbuka un bloga komentāriem un publicēšu savus skaidrojumus šeit, komentāros.

      Like

  3. Un tagad par tēmu!

    Visas šīs jezgas rezultātā: 1) parādās papildus darbs kontrolējošām iestādēm, tātad vajag vairāk naudas valsts pārvaldei; 2)darba devējam jātērē resursi izpildei/apiešanai, tā vietā lai tajā laikā radītu pievienoto vērtību. Secinājums: valsts ekonomika zaudē, bet daži lēmēji par šādu sliktu lēmumu savas treknās kompensācijas tik un tā saņēma.

    Kā vienā publiskā diskusijā tika konstatēts, tad neskatoties uz traucējumiem no varas puses, ekonomika aug, tad arī šajā gadījumā viss būs labi. Padomju sistēmas izglītotie cilvēki nav izmiruši. Uztaisīs sludinājumu no 500 eur līdz 3500 eur, kur atalgojums atkarīgs no darbinieka līmeņa, kur līmeņu tabula katram uzņēmumam sava un komercnoslēpums. Tā nav valsts iestāde, kur atalgojumu grupas strikti definētas.

    Like

  4. Izlasot saprotu, ka tev paliks grūtāk strādāt. Un par to arī ir viss tavs stāsts. Ļoti labi, ka tiek publicētas algas. Neterē manu laiku ar liekām problēmām.

    Like

    1. Nezinu ar ko šobrīd runāju, bet, ja Jūs esat darba meklētājs, tad grūtāk būs Jums. Par sevi jau blogā rakstīju – manu darbu tas neietekmēs vai ietekmēs tā, ka būs vairāk klientu. Vairāk darba, lielākas algas tirgū, man lielāks honorārs – es varētu būt laimīgs. Bet neesmu. Kāpēc neesmu – jālasa blogā, tuvāk pie beigām.
      GM

      Like

  5. Lai saprastu viedokli, esmu pasīvais darba meklētājs.
    Bieži sludinājumos uzņēmums nespēj neko piedāvāt. Tikai augošs vai starptautisks uzņēmums ar draudzīgu kolektīvu. Vismaz tagad algu var redzēt kāda ir draudzīgā kolektīvā :).
    Es pirmajās dienās izgāju cauri daudziem sludinājumiem. Un sapratu, ka pagaidām ir labi tur kur esmu. Kur bija lielāks cipars, redzēju, ja gribu tādu, tad ir jāpilnveidojas. Sapratu kādi atalgojumi ir amatu grupām. Kopumā pozitīvi. Savādāk darba devējs uzpūš no sevis daudz vairāk nekā ir. Redzu ka bankās administratori saņem 500 eur. Tik pat cik apkopējs kādā labākā darbā.
    Tagad saprotu kāpēc nav darbinieku. Jo negrib maksāt :).

    Like

    1. Es arī varētu sevi nodēvēt par pasīvo darba meklētāju, bet mani vairāk interesē cita pieejamā informācija. Un parasti tur sakrājas tik daudzi mīnusi, ka ir 2 scenāriji. Uzreiz nē, jo veselība dārgāka un varbūt kādu brīdi varētu šo paciest par summu, kas ir vismaz 3x no komfortabla minimuma. Šādā brīdī varbūt algas cipars noder, bet … ja darba devējs tiešām būs ieinteresēts konkrētajā cilvēkā, tad atradīs iespēju kā papildus attalgot un attiecīgi, ja negribēs maksāt sludinājumā piedāvāto. atradīs iespēju kā atvilkt no algas vai samazināt slodzi.

      Like

    2. Paldies par komentāru!
      1. Algas cipars sludinājumā it kā palielina darba meklētājam pieejamo informācijas daudzumu. Ieskatam noder, bet ieteiktu pārāk nopietni to neuztvert, jo kā jau rakstīju iepriekš blogā https://wp.me/p5HG8C-4g “Dziļās sērās paziņojam…” – darba sludinājums nav oficiāls dokuments, tur ierakstīt var visu ko vien iedomājas. Tas attiecas uz aprakstu, prasībām, piedāvājumu. Bieži vien tam tekstam ar realitāti ir attāla līdzība.
      2. Algas lielums ir jāskatās kontekstā, es teiktu, ka 500 bankā ir vairāk nekā 600 apkopējai, jo ar to 500 kopā nāk pieredze, karjeras iespējas, ieraksts CV un vēl viss ko var iedomāties. Pavisam noteikti nedomāju, ka situāciju var tā novienkāršot: nemaksā, jo negrib maksāt. Tas ir tāpat kā teikt, ka nekamsā, jo visi slinki un negrib strādāt.

      Like

  6. Manas, IT speciālista pārdomas, kāpēc IT nozarē strādājošajiem liela jēga no izmaiņām nebūs. Pirmkārt, IT profesionālis tomēr +/- zin savu cenu un līdz ar to uzņēmumiem iespējas noalgot darbinieku par sviestmaizi arī līdz šim bija stipri ierobežotas. Otrkārt, mana pieredze ir tāda, ka HR cilvēki jau sākotnēji prasa vēlamo minimālo summu. Līdz ar to reti var rasties situācija, kad jātērē daudz laika uzņēmumiem, kuri nav gatavi maksāt. Treškārt, nozares profesionāļi no sarunām kuluāros tāpat +/- zin , kuri ir tie uzņēmumi, kuros var dabūt vairāk vai mazāk naudiņas, uzņēmuma darbiniekiem pēc trešā aliņa parasti ir nedaudz citāda izpratne par “komercnoslēpumu”.
    Visbeidzot gribu piebilst, ka ASV ir sākuši parādīties uzņēmumi, kas paši labprāt ne tikai publicē piedāvātās algas, bet publicē arī visu esošo darbinieku algas. Nezinu, kādu ietekmi tas atstāj uz mikroklimatu uzņēmumā, bet es tiektos domāt – nekādu.

    Like

    1. Par IT nozari taisnība. Tā ir grūta, bet labi pašregulējoša vide.
      Par algu publicēšanu – ja tā ir uzņēmuma brīva izvēle, ļoti labi!
      Mana kritika ir par naedekvātiem likumiem un par nepamatoto sajūsmu no tiem, kuri līdz galam nesaprot kā darbojas darbaspēka tirgus.
      GM

      Like

  7. Komentārs par neizmirušajiem padomju cilvēkiem. Uzskatu, ka ir jāmainās. Dēļ tādiem cilvēkiem kuri mēģina apčakarēt otru arī šādi un līdzīgi likumi veidojas. Nekustamo īpašumu nodokļi, lielāki sodi uz ceļiem. Skaists piemērs ir ātrumu radari. Vai viņus vajadzētu, ja nepārkāptu ātrumus. Kameras pie mājām, signalizācijas automašīnās. Tas tā globāli, bet ar šo principu līdz pat saknei visās dzīves situācijās. Nekādu vērtību vienam pret otru. Cilvēks nav vērtība tikai nauda. Tas visu to arī tā veido. Man nav ko slēpt no cietiem kolēģiem. Jāspēj pamatot kāpēc tā. Tāpēc valsts arī kontrolē un veido likumus. Lai nav kā Krievijā un padomju laikos.

    Like

    1. Tagad nesaprotu, smieties vai raudāt! Izmaiņas jau ir notikušas un turpinās. Esam kļuvuši mantkārīgāki, nosacīti neizglītotāki, pirmajā vietā arvien vairāk izvirzās tukšas izklaides, jo Maslova piramīdas apakša piepildīta, bet virsotne sašķiebjoties pārspēj Pizas torni un var nobrukt.

      Varbūt palasi tiesību vēsturi. Noskaidro, kādiem mērķiem ir paredzēti likumi. Ātruma radari sākotnēji bija labs piemērs, ka slēpjoties aiz sabiedrības interesēm daži gribēja nopelnīt.

      Sistēmiski mēs dodamies pretī sabrukumam. Neapgalvošu ka patika padomju laiki, bet tā pati izglītība bija būvēta uz zinātniskiem pamatiem un orientēta valsts interesēm.

      Likumus neveido valsts, bet ierēdņu armija, kuru elitei vairāk interesē savas pozīcijas, bet apstiprina aktieri, sportisti un profesionāļi, kuri ir mazākumā.

      Like

    2. Ja jau gribi cīnīties pret apčakarēšanu, tad sāc ar dažu reliģiju pārstāvjiem, kur citai reliģijai piederošo apčakarēšana ir svētīga lieta :D Likumam ir jābūt tādam, lai vairākumam būtu interese to ievērot, nevis, lai mēģinot kādam patraucēt, sarežģītu dzīvi daudziem!

      Like

  8. Esmu vidēja līmeņa vadītājs (ražošanas vadītājs). Papildus saviem pamata pienākumiem ražotnē, veicu arī sev pakļauto darbinieku atlasi (ceha strādnieki). Kategorija, protams, pavisam cita nekā GM, bet tik un tā ir ļoti daudz paralēles un šis blogs man liekas ļoti interesants.
    Ko tur liegties – reizēm arī pats iemetu aci populārajā vakanču portālā, vai nav kaut kas intetesants parādījies arī priekš manis paša. Reizēm Linkedinā uzraksta kāds rekruteris.
    Daži secinājumi, kopš maskas ir kritušas un vismaz kaut kādi cipari ir parādījušies lielākajā daļā sludinājumi: piedāvātie atalgojumi ir par zemu, lai pievilinātu izglītotus, pieredzējušus (nemaina darbavietu ik pēc gada diviem) darbiniekus. Tie savās patreizējās darba vietās, kur strādā jau vairākus gadus, pelna vairāk (kā Šmita piemērā un arī manā gadījumā). Rezultātā piedāvātās (zemās) algas interesē pārsvarā staigātājus.
    To pašu saka arī mani draugi/bijušie kursa biedri, no kuriem lielākā daļa ir speciālisti/vadītāji un arī ik pa laikam aiziet uz kādām intervijām.

    Otrs novērojums: vismaz mazkvalificēto darbinieku kategorijā vairāki uzņēmumi, kas regulāri meklēja darbiniekus un algu publicēja arī pirms tam, šonedēļ, redzot konkurentu piedāvāto, to ir pacēluši. Viens piemērs ir no 800eur uz 1150eur. Procentuāli tas ir iespaidīgi.

    Trešais: manis pārstāvētais uzņēmums strādniekiem piedāvā vidēji augstāku algu nekā konkurenti tuvākajā apkārtnē. Tagad darba meklētāji to redzēs, salīdzinās un, iespējams, man būs vairāk CV e-pastā, no kā izvēlēties (tas gan vēl jāpārbauda). Par cik mums no piedāvātās algas nav jākaunas, tad mēs to vērtējam pozitīvi – mūsu sludinājums izcelsies.

    Ceturtkārt: es tomēr piekrītu Šmitam, ka tieši rekruteru darbs tagad būs grūtāks – ok, jums, droši vien būs vairāk klientu un maizītei kaut ko nopelnīsiet vairāk, bet desai, ko likt uz maizites, jums tomēr maksās tikai, JA atradīsiet labu darbinieku. Pārvilināt stabilu darbinieku (viņš riskē ar stabilu darbu, algu un karjeru – vismaz īstermiņā), piedāvājot viņam zemāku atalgojumu, prasa spēcīgas pārliecināšanas spējas. Tur jābūt spēcīgiem papildus bonusiem (tuvāk mājām, elastīgāks darba laiks, īpašas pieredzes iegūšana utt) Novēlu Jums veiksmi, jo man izskatās, ka pagaidām lielākie zaudētāji būs rekruteri un mazo (aplokšnu?) algu maksātāji.

    Like

    1. Paldies par komentāru! Esmu patiesi apmierināts, ka pamazām izdodas iekustināt lasītājus dalīties ne tikai ar attieksmi un viedokļiem, bet arī ar PIEREDZI. Tieši personīgā pieredze ir tas, ko ir visinteresantāk lasīt. Visi viedokļi un “pārliecības” ir no personīgās pieredzes. Un tas ir ŕīnišķīgi, ka pieredzes ir dažādas un viedokļi atšķiras.
      Kā, Jūs Gati, rakstāt – laiks rādīs vai tiem, kuriem sludinājumos lielākas algas, tas turpmāk dos kādas priekšrocības un kā savām grūtībām tiks pāri tie, kuri šobrīd raksta mazos ciparus. Ļoti interesanti būs vērot.

      GM

      Like

  9. Pēc raksta izlasīšanas radās divas domas.
    1. Īsti netapa skaidrs, kas tad tagad traucēs tiem ārvalstu investoriem?
    2. Kas vainas, ja es beidzot varu apskatīt, kādas algas ir viena īpaša profila vakancēm, uz kurām Linkedinā nemitīgi aicina mazās HR meitenītes, sīkāku informāciju solot tikai pie tikšanās? Tagad vismaz zinu, ka nav vērts pat kustēt. Es tikpat un vairāk nopelnu bez stresa frīlansējot.

    Like

    1. Par ārvalstu investoriem. Tā mums ir ikdiena, kad kādi zviedru prinči vai leišu ģēniji vēlas, lai viņu biznesiem atrod labus speciālistus par smieklīgu algu. Uz iebildumu, ka tādi darbinieki pelna vairāk, viņi netic, jo lūk “Statistikas pārvaldes pārskatos ir rakstīts…” Reālās algas un vēl nepārtrauktais algu pieaugums nestiprinās viņu apņēmību paturēt to biznesu Latvijā.
      Par algas rādīšanu sludinājumā rakstīšu apkopojumu komentāriem un citiem vārdiem un lieliem burtiem mēģināšu izskaidrot to, ko jau skaidroju: jums, kurš patiesībā nemeklē darbu, lasot sludinājumus tiešām ir vienalga vai pat interesanti, bet cilvēkiem, kuri konkurē par darba vietām vai darbiniekiem tas rada papildus riskus un spiedienu vai nu celt algu vai “optimizēt” nodokļus.
      GM

      Like

      1. Paldies par atbildi. Sludinājumus es līdz šim tiešām lasīju reti, galvenokārt jau tāpēc, ka vienīgais, kas mani tur varētu interesēt, bija atalgojuma cipari, kuru tur, protams, nebija. Tagad droši vien ieskatīšos biežāk. Specifikas dēļ darbi visbiežāk uzrodas personiskos kontaktos.

        Like

        1. Ar to Jūs apsveicu! Bet visiem nav paveicies kā Jums.
          Ja drīkst draudzīgi padomu: nekas nav mūžīgs. Turēt sevi formā un sekot darba tirgus tendencēm vismaz savā nozarē ir higiēniski. Esiet gatavs!
          Jūsu GM

          Like

      2. Savulaik, kad radās aktuāla vajadzība meklēt alternatīvas, tad viens sludinājums tieši piesaistīja ar norādīto algu un drīz tur arī sāku strādāt – cilvēki zināja, ko viņiem vajag un manas prasmes tur labi iederējās. Ar pārējiem ir bijis tā, ka norādīju vēlamo algu jau sūtot CV, lai nebūtu pa nevajadzīgām darba intervijām jāstaigā. Savādāk kaut kā stulbi, aizej uz interviju un tur bola acis, ka TĀDU algu prasa.
        Šai ziņā man tomēr liekas, jo lielāka atklātība, jo labāk un runas par komercnoslēpumiem bieži ir pārspīlējums – ja jau tiešām tāds noslēpums, tad lai meklē caur darba aģentiem.

        Like

        1. Sveicināts, Mārtiņ!
          Pēc konteksta saprotu – Jūs esat IT cilvēks, iespējams, programmētājs. Kā jau savā rakstā par darbaspēka trūkumu pieminēju – šajā nozarē darbojas citi likumi, novienkāršojot var teikt, ka tā nozare darbojas tajās tradīcījās, kādas valda kaimiņu valstīs, ap Baltijas jūru. Algas ir lielas un nav pieņemts tās slēpt.
          Šādu situāciju nozarē dabiski izveidojis brīvais darbaspēka tirgus. Tas ir normāls un veselīgs process.
          Rakstā es apskatu citu situāciju: ierēdņi bez kādas sajēgas šauj ar lielgabalu pa zvirbuļiem, administrativi pārregulē tirgu. Tas nav normāls un veselīgs process.
          GM

          Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s