Atā (attālinātais) darbs

Tests: “Vai mans darbs ir kādam ir  vajadzīgs?”

Mums ir uzbrukusi sociāla epidēmija – pašiedvesmošanās un pašapmāna epidēmija. Slimība skar tos cilvēkus, kuru darba devēji ir aizvēruši savus birojus un nosūtījuši darbiniekus strādāt “no mājām”. Vieglā formā slimība izpaužas kā priecīgs satraukums par neparastajiem darba apstākļiem un sajūsma par iespēju ierasties apakšbiksēs uz virtuālajām sapulcēm, bet par slimības smagākajiem gadījumiem liecina cilvēku ieraksti sociālajos tīklos, kuros dzirksteļo sajūsma par “jaunajām iemaņām”, kas apgūtas pārtraukumos starp mājskološanu un kārtējo unikālo vārīto griķu receptes postošanu feisbukā. Par slimības komplikācijām var runāt tajos gadījumos, kad cilvēki, zaudējuši saikni ar realitāti, murgo par to, ka “nākotnē visi tā strādās, un britu zinātnieki ir pierādījuši – darbs no mājām vispār paaugstina darba ražīgumu”.

Sajūsminoties par jaunajām iespējām, nevajadzētu aizmirst, ka darbs, kuru var vienā dienā pārcelt no biroja uz mājām, neko daudz neatšķiras no darba, kuru var nedarīt vispār.

Šī epidēmija ir piešķīrusi jaunu jēgu man mīļajai bezjēdzīgo darbu tēmai. Ne visi, kuri šobrīd jau ir zaudējuši darbu, pieskaitāmi bezjēdzīgo darbu darītājiem, bet ļoti daudziem, kuri vēl pagaidām “strādā attālināti”, nevajadzētu sevi mānīt, pārvērtēt savu nozīmību. Pēc enerģijas uzplūdiem un sajūsmas par jaunajiem darba apstākļiem varat iedzīvoties pēctraumatiskā stresa sindromā un, līdz ar sava darba bezjēdzības apjaušanu, iekrist depresijā.

Domāju, domāju un izdomāju kā varu palīdzēt cilvēkiem. Šķiet, ka atrast darbu varēšu labi ja vienam no tūkstoša, bet palīdzēt saprast – tas, ko jūs šobrīd darāt, ir vai tomēr nav bezjēdzīgs darbs, un vai ir pamats uztraukties, to es varu mēģināt.

Izveidoju eksperimentālu testu – anketu bullshit jobs identificēšanai privātā biznesa uzņēmumos nodarbinātajiem. Noteikumi ir vienkārši: a) anketu aizpilda tikai pats par savu darbu; b) ja no septiņiem apgalvojumiem piecus esi apstiprinājis ar godīgu “jā”, tad, visticamāk, tavs darbs ir bezjēdzīgs un bez tā var iztikt, tas nerada nekādu citu labumu, kā vien nodarbina tevi.

Te būs apgalvojumi:

1. Tu esi algots darbinieks, nevis īpašnieks vai uzņēmuma vadītājs.

2. Tev vairāk kā 3 reizes dienā ir laiks pārbaudīt sociālo tīklu ziņu lenti tavā personīgajā profilā (jā, skaitās arī feisbuks, par tviteri un instagramu nemaz nerunājot).

3. Tev sagādā grūtības svešam cilvēkam vienā teikumā izstāstīt, kas mainīsies viņa dzīvē, ja tu trīs mēnešus nedarīsi savu darbu.

4. Tavai darba kļūdai (paviršībai) sekas nav apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai.

5. Tava darba kvalitāte un ātrums neietekmē cenu, ko par gala preci vai pakalpojumu maksā lietotājs.

6. Tava pakalpojuma vai preces pirkšanu var atlikt par vairāk kā sešiem mēnešiem.

7. Cilvēki, kuriem tavs darbs šķiet pārāk dārgs, nevis kaulējas par cenu vai mēģina izdarīt paši, bet vienkārši neizmanto tavu pakalpojumu.

bs job 2

Ko lai dara cilvēks, kas apjautis, ka dara bezjēdzīgu darbu? Vispirms, nevajag to nevienam teikt, neradīt aizdomas. Darba devēji nelabprāt atzīst savas kļūdas un nesteigsies atzīt, ka nodarbinājuši jūs vien tradīcijas pēc. Atlaišana nav lielākais drauds, grūtākais būs piespiest sevi iet uz darbu. Bet nepatīkamā sajūta pāriet, kad redzat sev apkārt daudzus bēdubrāļus un saprotat – mūsdienās katra lampiņa ir pelnījusi vismaz četrus skrūvētājus.

Bet pievērst sev pārāk lielu darba devēja uzmanību ar feisbuka postiem par to, kā uzlabojies jūsu darba ražīgums, kopš vairs neesat redzams birojā, tomēr nevajag, šefs var sākt rēķināt un justies nedaudz piekrāpts, ka iepriekš maksājis jums pilnu algu par pusi darba. Un tur nav tālu arī līdz pārdomām, vai no jūsu darbošanās vispār ir kāds labums…

 

Ja radusies interese palasīt par bullshit jobs vairāk, te saite uz labu avotu:

bs jobs 4

https://www.newyorker.com/books/under-review/the-bullshit-job-boom

9 domas par “Atā (attālinātais) darbs”

  1. Paldies par rakstu. Kā vienmēr – interesants viedoklis.
    Es uztvēru, ka Jūsu rakstam un rakstā zemāk dotajai saitei uz http://www.newyorker.com ir pilnīgi atšķirīgi akcenti.
    Jūs runājat par to, ka darba devēji pašlaik izvērtē, kāda ir darbinieku darba ražība strādājot no mājām un darbā, varbūt pēc pandēmijas (vai jau ātrāk) kaut ko var nogriezt, apvienot, pārkārtot. Man nešķiet, ka te runa iet par konkrētu šādu darbu kancelēšanu masveidā pēc pandēmijas beigām. Jūsu septiņi piedāvātie kritēriji ir skarbi – tas jāatzīst. Ekstrapolējot, varētu runāt nevis par bullshit jobs, bet gan par veselām bullshit nozarēm. Kritērijs? Nozares, kas krīžu laikos kā tagad atzītas par mazsvarīgām un aizklapētas ciet – tūrisms, restorāni, mazie veikaliņi, liela daļa avio industrijas, viesnīcas, mūzika, māksla, kultūra, izklaide – principā atbilst Jūsu piedāvātajiem septiņiem kritērijiem.
    Newyorker.com raksts ir vairāk par tādiem darbiem, kas pašiem tā darbiniekiem šķiet pilnīgi bezjēdzīgi un nevienam nevajadzīgi, tādēļ grauj darbinieku motivāciju un psiholoģisko veselību.

    Patīk

    1. Visu cieņu par manis ieteiktā raksta izlasīšanu. Jūs esat viens no ļoti nedaudzajiem.
      Protams, mans raksts atšķiras, tas būtu garlaicīgi rakstīt to, ko jau kāds cits ir uzrakstījis, un arī pretendēt uz NY līmeni es nevaru. Akcenti ir atšķirīgi, jo pats BS jobs jēdziens ir visnotaļ izplūdis. Bet tēmai ir nākotne, kamēr vien cilvēku virzīs patēriņš un darba ražīgums būs tāds kā tagad vai augstāks.
      Par Jūsu nosauktajām nozarēm – tik ļoti es nevispārinātu. Starp nosauktajām kā reizi ir dažas, kuras es izceltu kā svarīgas.
      Paldies par komentāru, priecāšos par šērošanu un tīkšķošanu!
      GM

      Patīk

    2. Jāpiekrīt komentētāja Briedis rakstītajam par atšķirīgajiem abu rakstu akcentiem.
      Un 7 punktu sietam, arī manā skatījumā, principā netiek cauri 97,5%, t.sk. ne tikai ofisa, bet arī ražošanas pozīciju. Šorīt biju online mītiņā ar inženieriem no konstruktoru biroja, kas strādā mājās – metālapstrādes darbagaldu nozare – sanāk 5x apstiprinošas atbildes vismaz.
      Bet atzīšos, ka, vismaz no sava skatu punkta, jau sen redzu vajadzība pārskatīt nozares, un likvidēt tūkstošiem, ja ne miljoniem BS jobs, gan privātajā, gan valsts sektorā. Šo BS jobs pozīcijās sēdošo dēļ praktiskā darba/vērtību radītāji saņem arvien mazāk, bet strādā vairāk, un ir spiesti sponsorē BS pozīcijas.

      Patīk

      1. Ražošanas pozīcijām tomēr var diezgan skaidri izsekot līdzi vērtības palielināšanas ceļiem, tur pat atbalsta funkcijām ir saprotama funkcija, varbūt izņemot to daļu, kas nodrošina atrakstīšanos un ķeksīšu uzskaitīšanu visādiem valsts un kontroles birokrātiem. Cits jautājums ir darba ražīgums vai procesu efektivitāte, bet raksts nav par to. BS ir tāds darbs, kura nedarīšana pavisam un šodien pat nerada grūtības nevienam, izņemot citus BS darītājus. BS veido ekosistēmas, tie nav nevajadzīgie amati, tā ir pašattažojoša un sevi uzturoša “nozare”.

        Patīk

  2. 👍labs. Pirmie divi apgalvojumi man izpildās. Lai gan nosacīti “pats sev prieksnieks” un telefonu varu spaidīt cik lien, ja vien parējie punkti necieš.

    Patīk

  3. Septiņu punktu saraksts labs, bet es nedaudz to precizētu!

    Otro punktu attiecinātu uz darba laiku. Kā trešajā vērtējama atbilde – nekā nemainīsies! ? Jo mainīsies kādam citam. Piektajā, Tu esi preces monopolpiegādātājs vai arī prece/pakalpojums dzīvo “šķirtu dzīvi” no dokumentu aprites un pārskaitījumiem. Šim tipisks piemērs, kad gada beigās jāiztērē budžets un pasūtītāju pa lielam neinteresē faktiskais piegādes termiņš. Vai vēl sliktāk, esi posms ķēdē… Tagad klejo joks, ka pasūtītājam nevajag attaisnoties par kavēšanos ar ārzemju starpnieka “beigtumu” ar ko parasti saprata, ka tas vienkārši nekontaktējas, jo var izrādīties, ka kontaktpersona tiešām devusies citos medību laukos.

    Patīk

    1. Dzīvīgs komentārs, paldies!
      Kopumā tests nepretendē uz zinātniskumu, drīzāk domu apmaiņas provocēšanu. Varētu noreducēt uz vienu jautājumu: “Vai tu būtu gatavs zvērēt atbildēt godīgi uz jautājumu – Vai tavs darbs ir jēgpilns?”, bet tas nebūtu jautri.

      Patīk

      1. Senā anekdotē “apdalītas” tautas pārstāvim jautā, cik ir 2×2? Uz ko viņš šai tautai raksturīgā veidā uz jautājumu atbild ar jautājumu: mēs pērkam vai pārdodam? Ko ar šo es gribu teikt? Ka atkarībā no apstākļu kopuma, kurus ņem vērā, gandrīz jebkurā situācijā var noargumentēt atbildi par jēgpilnību gan jā, gan nē! Tā ka versija ar N vienkāršiem jautājumiem tautas vairākumam tiešām ir piemērotāka :)

        Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s